Mastopātija – tā ir piena dziedzeru saslimšana, kuru raksturo cistu un mezgliņu izveidošanās piena dziedzeros. Veidojas sievietēm dzimumbrieduma periodā un līdz klimaktēriskā perioda beigām. Visbiežāk tā rodas vecumā no 35 līdz 50 gadiem, kopumā 50 – 90 % sievietēm. Piena dziedzeru izmaiņas nosaka sieviešu dzimumhormonu disbalanss. Izplatītākās pazīmes ir krūšu uzbriešana un mezglveida sacietējumi, sacietējumi krūtīs. Šīs izmaiņas rodas menstruālā cikla otrajā pusē, un tās bieži ir saistītas ar sāpēm krūtīs (mastodīniju). Sacietējumi mīksti, tie brīvi kustas zem ādas. Sāpes var lokalizēties krūts ārējā augšējā daļā. 20% ar mastopātiju slimajām sievietēm notiek arī bālgana sekrēta izdalīšanās no krūtsgala. Daļai ar mastopātiju slimajām sievietēm piena dziedzeros var rasties cistas. Dažreiz cistas saglabājas, mēdz būt lielas un sāpīgas. Mastopātijas pazīmes parādās tieši pirms menstruācijas un beidzas, sākoties menstruācijai. Mastopātijas diagnostika parasti tiek veikta, pamatojoties uz palpāciju, ultrasonogrāfiju un mamogrāfiju. Mastopātijas ārstēšana ir ginekologa kompetencē. Smaga mastopātijas forma var izraisīt krūts vēža risku, un sakarā ar to ir svarīgi veikt krūšu pārbaudi un regulāras ginekologa profilaktiskās apskates.

Profilaksei, kā arī mastopātijas vieglas formas ārstēšanai der viela indol-3-karbinols. Indol-3-karbinols pozitīvi ietekmē estrogēna metabolismu, veicina tā līmeņa stabilizēšanu organismā, sakarā ar to samazinās mastopātijas rašanās.