Krūšu cistas sastopamas samērā bieži un ir saistītas ar atsevišķām menstruālā cikla fāzēm. Cista ir jaunveidojums, ko apņem plāna vai blīva kapsula. Tās parasti spontāni absorbējas, samazinās apmēros un izzūd dažu dienu laikā, neradot nekādu diskomfortu. Ja cista ir liela un rada fizisku apgrūtinājumu, to iespējams samazināt veicot punkciju. Tā ir vienkārša procedūra, kad ārsts ar sterilu adatu atsūc cistas saturu.

Cistas var būt arī iedzimtas. Visbiežākais krūts vēža cēlonis ir mastopātija. Sieviešu krūtis sastāv no taukaudiem, saistaudiem, 15-20 krūts dziedzeriem un to izvadkanāliem, krūtsgala. Menstruāciju, grūtniecības, zīdīšanas laikā krūtīs tiek novērotas funkcionālas pārmaiņas. Līdz 70% sieviešu savas dzīves laikā piedzīvo izmaiņas krūts dziedzeru audos. Ja krūts audos pastiprināti veidojas saistaudi, to sauc par fibrozo mastopātiju. Ja krūts audos veidojas vairākas cistas, tad to sauc par cistisko mastopātiju. Bet dažreiz rodas šo patoloģiju kombinācija, un to sauc par fibrocistisko mastopātiju.

Biežāk sastopamie simptomi mastopātijas gadījumā ir pietūkums, taustāmi mezglaini veidojumi krūtīs. Šīs pārmaiņas notiek menstruālā cikla otrajā pusē un bieži vien ir saistītas ar sāpēm krūtīs (mastodinamija). Veidojumi ir mīksti, taustot tie labi pārvietojas zem ādas. Sāpes parasti lokalizējas krūšu augšējā, ārējā daļā. 20% skarto sieviešu rodas arī balti izdalījumi no krūtsgala. Mastopātijas simptomi palielinās tieši pirms menstruācijas un izzūd pēc menstruācijas sākuma. Mastopātija tiek diagnosticēta, balstoties uz palpāciju, ultrasonogrāfiju un mammogrāfiju.

Mastopātiju ārstē ginekologs un mammologs. Smaga, nopietna mastopātija palielina risku saslimt ar krūts vēzi, tādēļ ļoti liela nozīme ir regulārai krūšu pašpārbaudei un ginekologa apmeklējumiem.

Ļoti labvēlīga ietekme uz mastopātiju un mastodinamiju (sāpēm krūtīs) ir Indola-3-karbinolam. Indola-3-karbinols palielina estrogēna līmeni organismā, tādējādi atvieglojot mastopātijas un mastodinamiskos simptomus.