Dzemdes kakla vēzis ir otra biežāk sastopamā vēža forma sievietēm. Visbiežāk ar to saslimst sievietes vecumā no 15 līdz 45 gadiem. Biežuma ziņā tas ir trešais vēža izraisītas sieviešu nāves cēlonis pasaulē. Eiropas Savienībā katru gadu ar dzemdes kakla vēzi saslimst apmēram 35 000 sieviešu, un 15 tūkstoši no viņām katru gadu mirst no šīs slimības.
Dzemdes kakla vēzis – tā ir vienīgā nāvējošā audzēju slimība, kuras cēlonis ir zināms – cilvēka papilomas vīruss (VPH). Ir zināmi apmēram 150 HPV vīrusu tipu, kuri var izraisīt ādas un cilvēka organisma gļotādu saslimšanu. Apmēram 40 HPV vīrusu tipu var inficēt dzimumorgānu un taisnās zarnas gļotādu un ādu. Tie tiek pārnesti dzimumkontaktā vai intīmā kontaktā ar inficēto ārējo dzimumorgānu gļotādu vai ādu. HPV vīruss tiek dēvēts arī par seksa vīrusu. HPV infekcija ir viena no visizplatītākajām transmisīvajām slimībām. Vīrieši un sievietes var būt infekcijas nēsātāji arī tādā gadījumā, ja viņiem neparādās saslimšanas pazīmes, un tomēr viņi var inficēt savu seksuālo partneri.
Visi HPV vīrusi iedalās divās grupās. Papilomas vīrusi ar zemu risku (HPV low risk), kuri visbiežāk ir kārpu (kondilomu) rašanās iemesls uz abu dzimumu ārējiem dzimumorgāniem. Otru grupu veido papilomas vīrusi ar augstu risku (HPV high risk), kuri var izraisīt prekancerozes un dzemdes kakla vēzi. Statistiski visnozīmīgākie apakštipi – 16., 18., 31. un 45. – pārstāv līdz 80% no visām infekcijām. Šie vīrusi tiek atklāti 90% dzemdes kakla karcinomas gadījumos.
Apmēram 80% seksuāli aktīvo sieviešu noteiktā dzīves periodā inficējas ar HPV vīrusu. Gadījumu lielākajā daļā organisms pats cīnās ar HPV infekciju, un notiek infekcijas spontāna izzušana. Turklāt apmēram 10% sieviešu HPV vīruss saglabājas dzemdes kakla šūnās un var izraisīt izmaiņas, kuras pēc daudziem gadiem var novest pie dzemdes kakla vēža rašanās.
Dzemdes kakla vēzim ir arī riska faktori. Uz riska faktoriem attiecas agra dzimumdzīves uzsākšana, neizvēlība seksuālo partneru ziņā, liels dzemdību un spontāno abortu skaits anamnēzē, pirmās dzemdības ļoti agrā jaunībā, smēķēšana, narkotikas, novājināta imūnsistēma un ģenētiska sliecība.
Viena no efektīvām vielām, kuras palīdz organismam cīnīties ar HPV vīrusiem un pozitīvi ietekmē arī estragonu metabolizmu, ir viela indol-3-karbinols. Indol-3-karbinols iedarbojas uz visiem šūnu metabolisma līmeņiem, pozitīvi ietekmē hormonālo metabolismu, kavē audzēju šūnu un cilvēka papilomas vīrusa izmainīto šūnu, augšanu un veicina to iznīcināšanu.